5_soli_zalakai_ritdienai

Mums pieder nenovērtējami dārgumi! Mums ir plaši purvi, ezeri, meži un pļavas, četras Natura 2000 teritorijas, novadā sastopami aizsargājamu sugu augi, dižkoki un neskartas dabas teritorijas. Tomēr šāda bagātība uzliek arī lielu atbildību – dzīvot saskaņā ar dabu, saimniekot atbildīgi, cenšoties noturēt līdzsvarā ekonomiskās izaugsmes intereses un dabas teritoriju saglabāšanu.

Mārupes novada pašvaldība, 2022. gada 26. janvārī, apstiprinot Mārupes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2022.- 2034. gadam, ir iezīmējusi virzienu uz ilgtspējīgu attīstību, tādējādi plānojot nākamajām paaudzēm saglabāt un nodrošināt kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionāli izmantojot dabas un cilvēku resursus.

Mērķis ir nosprausts, tomēr ceļā uz tā sasniegšanu svarīga ir katra indivīda rīcība, tostarp mūsu pašu – pašvaldības darbinieku ikdienas paradumu maiņa, tādēļ Mārupes novada pašvaldības Centrālā administrācija 2022. gada sākumā uzsāka piecu soļu Zaļo kursu pašvaldības iestādēs, pakāpeniski ieviešot videi draudzīgas rīcības principus.

Fasētā ūdens patēriņš ikdienā daudziem no mums ir bijis pašsaprotams un šķietami pareizs. Jāatzīst, ka nereti tā pamatā ir informācijas trūkums, akla paļaušanās stereotipiem.

Pirmā soļa īstenošanai, pašvaldības izglītības iestādēm, sporta centriem, kultūras iestādēm, administrācijai un citām iestādēm periodiski tiek izplatīta informācija par krāna dzeramā ūdens kvalitāti un drošumu, kā arī aprakstīta fasētā ūdens negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi un ekonomiskā ietekme uz budžetu. Ik gadu budžetā pašvaldība samazina fasētajam dzeramajam ūdenim paredzētos finanšu līdzekļus, ar nodomu turpmākajos gados izdevumus fasētajam ūdenim budžetā vairs neiekļaut. Vienlaikus tiek paredzēti līdzekļi ūdens punktu un dzeramā ūdens krānu ar filtriem uzstādīšanai iestādēs un pakāpeniski arvien vairāk iestāžu nodrošina darbiniekiem un apmeklētājiem kvalitatīvu dzeramo ūdeni no ūdensvada.

Mums, mārupiešiem, pieder nenovērtējami dārgumi! Mums ir plaši purvi, ezeri, meži un pļavas, četras Natura 2000 teritorijas, novadā sastopami aizsargājamu sugu augi, dižkoki un neskartas dabas teritorijas. Tomēr šāda bagātība uzliek arī lielu atbildību – dzīvot saskaņā ar dabu, saimniekot atbildīgi, cenšoties noturēt līdzsvarā ekonomiskās izaugsmes intereses un dabas teritoriju saglabāšanu.

IKDIENAS PATĒRIŅAM - ŪDENI NO KRĀNA

  • Fasētais ūdens ir ievērojami (līdz pat 1000 reizēm) dārgāks par krāna ūdeni. Piemēram, 0,5 l dzeramā ūdens vidējā cena mazumtirdzniecības vietās ir 0,35 eiro/pudele t.i. 0,70 EUR/l. Lai arī dienā pieaugušam cilvēkam rekomendē izdzert 2 litrus ūdens, viens iedzīvotājs izdzer gadā vidēji 250 litri. Tātad gadā tiek iztērēti 175 EUR.
  • Mārupes novada pašvaldībā 2021. gadā fasētajam dzeramajam ūdenim tika iztērēti 8000 EUR. Ieviešot videi draudzīgāku praksi un uzstādot ūdens punktus, dzeramos krānus ar filtru vai uzsākot lietot krāna ūdeni, ar katru gadu ir samazinājušies izdevumi par pirktu fasēto ūdeni – 2022.gadā iztērēti 6600 Eiro, 2023.gadā iztērēti 5050 Eiro, 2024.gadā iztērēti 4900 Eiro, bet jau 2025.gadā tie ir 2055 Eiro.
  • Pirmā soļa īstenošanai, pašvaldības izglītības iestādēm, sporta centriem, kultūras iestādēm, administrācijai un citām iestādēm tiek izplatīts informatīvs materiāls par krāna dzeramā ūdens kvalitāti un drošumu, kā arī aprakstīta fasētā ūdens negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi un ekonomiskā ietekme uz budžetu. Katru gadu pašvaldības budžetā tiek samazināti finanšu līdzekļi fasētajam dzeramajam ūdenim, ar nodomu turpmākajos gados izdevumus fasētajam ūdenim budžetā vairs neiekļaut.
  • Tāpat katru gadu pašvaldības budžetā tiek paredzēti līdzekļi ūdens punktu vai ūdens krānu un filtru uzstādīšanai iestādēs.

ŪDENS MĀRUPĒ - GARŠĪGS UN DROŠS

  • Mārupē dzeramais ūdens tiek iegūts no vairāk kā 170 m dziļuma.
  • Filtrēts caur kvarca smiltīm un augstspiediena filtriem.
  • Regulāri pārbaudīts laboratorijā – analīžu rezultāti pieejami Mārupes komunālo pakalpojumu tīmekļvietnē.

FASĒTAIS DZERAMAIS ŪDENS MĀRUPĒ

  • Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem, fasēto ūdeni iedala trīs grupās: dabisks minerālūdens, avota ūdens un dzeramais ūdens. Kvalitātes prasības fasētajam dzeramajam ūdenim ir identiskas krāna ūdenim.
  • PVD informācija liecina, ka Latvijā reģistrēti aptuveni 24 fasētā ūdens ražotāji, bet tikai 4 no tiem iegūst un ražo dabisko minerālūdeni vai avota ūdeni.
  • Kamēr “vecajā” Eiropā cilvēki dzeramo ūdeni pārsvarā lieto no krāna un veikalā pērk tikai minerālūdeni, tikmēr Latvijā veikalos tiek pirkts galvenokārt dzeramais ūdens.
  • Jāatceras, ka kvalitātes prasības fasētajam ūdenim tiek noteiktas tikai līdz brīdim, kad ūdens tiek pildīts pudelēs.  
  • Vidē plastmasa sadalās 200 – 400 gadu laikā, jo arvien liela daļa plastmasas pudeļu nenonāk atkārtotā pārstrādē.

Informācijas avoti: 

Ja, rodas jautājumi, priekšlikumi, jaunas idejas – sazinies ar Mārupes novada pašvaldības izpilddirektora vietnieci Ilzi Krēmeri (25749015, ilze.kremere@marupe.lv) vai ar Attīstības un plānošanas pārvaldes vides speciālisti Anitu Lontoni–Ieviņu (67149875, anita.lontone-ievina@marupe.lv).

Mūsdienās arvien skaidrāk redzam, ka ikviena mūsu izvēle ietekmē vidi – gan pozitīvi, gan negatīvi. Tāpēc pašvaldības uzdevums ir ne tikai radīt iespējas, bet arī iedvesmot iedzīvotājus iesaistīties aktivitātēs, kas palīdz saglabāt dabas resursus un uzlabot dzīves kvalitāti. Videi draudzīgu aktivitāšu popularizēšana ir būtisks solis ceļā uz ilgtspējīgu nākotni, jo tā veicina sabiedrības izpratni par zaļo dzīvesveidu, stiprina kopienas saliedētību un parāda, ka pozitīvas pārmaiņas var sākties ar mazām, ikdienā viegli īstenojamām darbībām.

Ar vidi saistītas aktivitātes stiprina pašvaldības tēlu un pievilcību - aktīvi īstenojot ilgtspējīgas iniciatīvas, Mārupes novads kļūst pievilcīgāks gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, nodrošinot rūpes par dzīves kvalitāti un nākotnes perspektīvām. Turklāt videi draudzīgu aktivitāšu popularizēšana stiprina saikni starp cilvēkiem un viņu dzīves telpu. Tiek veidota apziņa, ka dabas resursi nav pašsaprotami, bet gan kopīgi sargājama vērtība. Ir svarīgi, ka ikviens iedzīvotājs jūtas iesaistīts un lepns par savu ieguldījumu zaļākā nākotnē.

Katru gadu Mārupes novadā tiek rīkoti dažādi pasākumi iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kuros tie aicināti piedalīties un sniegt savu ieguldījumu zaļākas dzīvesveida veidošanā. Šie pasākumi ir iespēja ne tikai apgūt jaunas zināšanas un dalīties pieredzē, bet arī kopīgi radīt idejas un risinājumus, kas palīdz novadam kļūt arvien draudzīgākam videi.

ZAĻAIS KURSS UN VIDES INICIATĪVAS

2022. gadā Mārupes novada pašvaldība uzsāka piecu soļu Zaļo kursu pašvaldības iestādēs, pakāpeniski ieviešot videi draudzīgas rīcības principus. Viens no pieciem soļiem aicina popularizēt videi draudzīgas aktivitātes ikdienā, mudinot iestādes un iedzīvotājus izvēlēties ilgtspējīgus paradumus.

Mārupes novada pašvaldība jau vairākus gadus veiksmīgi īsteno sabiedrībai nozīmīgus vides pasākumus, piemēram, vērienīgo “Zaļo festivālu”, kurā tiek aplūkotas aktuālas vides tēmas: energokopienas, videi draudzīga dzīvošana, atkritumu samazināšana, ilgtspējīga saimniekošana un zaļo tehnoloģiju izmantošana. Festivāls pulcē gan vides jomas speciālistus, gan plašu interesentu loku, piedāvājot izglītojošas darbnīcas, diskusijas un radošas aktivitātes, kas veicina sabiedrības apziņu par nepieciešamību dzīvot dabai draudzīgāk.

IZAICINĀJUMI UN AKTĪVA MOBILITĀTE

Katru gadu pašvaldība aicina iedzīvotājus un citus novadus pievienoties iniciatīvām, kas veicina ilgtspējīgu pārvietošanos un videi saudzīgus paradumus. Viena no šādām aktivitātēm ir izaicinājums “Km skaita pavasarī”, kurā, izmantojot bezmaksas lietotni STRAVA, tiek uzskaitīti “zaļie” kilometri — soļojot, skrienot vai braucot ar velosipēdu. Šāda veida iniciatīvas popularizē ilgtspējīgu mobilitāti un aktīvu dzīvesveidu.

2023. gadā Mārupes novada pašvaldība izaicināja visas Latvijas pašvaldības pievienoties šim videi draudzīgajam izaicinājumam, veicinot paradumu maiņu uz videi draudzīgāku dzīvesveidu. Ir zināms, ka, mainot paradumus ilgākā laika posmā, cilvēkam nepieciešamas 21 līdz 90 dienas, lai jaunas uzvedības kļūtu par ikdienu, tāpēc šādas iniciatīvas ir īpaši nozīmīgas ilgtspējīgas nākotnes veidošanā.

2023. gada 18. oktobrī norisinājās pasākums “Maruperun” — jaunietes Dominikas Jansones iniciatīva ar projekta “720 Gari” atbalstu. Pasākuma mērķis bija popularizēt skriešanu kā aktīvu dzīvesveidu un veicināt vietējās kopienas saliedētību. Šī pasākuma laikā tika organizēts 5 kilometru kopskrējiens Mārupes novada iedzīvotājiem pie jauniešu centra “Hēlijs”.

EKOSKOLAS MĀRUPĒ

Mārupes novada pašvaldībā aktīvi darbojas Eko skolas, kas veicina izglītības iestāžu iesaisti vides aizsardzībā un ilgtspējīgā dzīvesveida popularizēšanā. Vairākas pirmsskolas un skolas jau ieguvušas starptautisko Eko skolas sertifikātu un Zaļo karogu, apliecinot ieguldījumu vides izglītībā un ilgtspējīgas saimniekošanas principu ieviešanā.

Šajās iestādēs regulāri tiek organizētas dažādas aktivitātes: makulatūras un bateriju vākšanas akcijas, vides izglītības pasākumi, tematiskās dienas, bērnu iesaistīšana vides kodeksa veidošanā un diskusijas par enerģijas taupīšanu un atkritumu samazināšanu. Skolēni un pirmsskolas audzēkņi mācās pieņemt videi draudzīgus lēmumus un iepazīst gan zaļās tehnoloģijas, gan ilgtspējīgas pārvietošanās veidus.

Babītes vidusskola, piemēram, jau vairākus gadus darbojas kā Eko skola. Skolā darbojas Ekopadome, kas organizē vides tēmu aktivitātes, konkursus un projektus gan skolēniem, gan plašākai sabiedrībai. Skola piedalās arī starptautiskos un valsts projektos, piemēram, akcijā “30 dienas zaļā Eiropā”, kas veicina ilgtspējīgu dzīvesveidu un kopienas iesaisti.

Mārupes novada pašvaldība, īstenojot šādas iniciatīvas, ne tikai veicina izpratni par vidi, bet arī stiprina kopienas saliedētību. Skolēni un bērnudārzu audzēkņi, gūstot pieredzi un zināšanas, kļūst par videi atbildīgiem iedzīvotājiem, kas prot rūpēties par resursiem, taupīt enerģiju un dzīvot ilgtspējīgi.

ENERGOEFEKTIVITĀTES UZLABOŠANAS IESPĒJAS DAUDZDZĪVOKĻU MĀJĀS

Mūsdienās viens no aktuālākajiem jautājumiem dzīvojamā fonda apsaimniekošanā ir ēku energoefektivitāte un apkārtējās vides sakārtošana. Ņemot vērā klimata pārmaiņas, augošās energoresursu cenas un iedzīvotāju vēlmi dzīvot drošā, sakoptā un komfortablā vidē, aizvien lielāku nozīmi iegūst pasākumi, kas vērsti uz daudzdzīvokļu māju atjaunošanu, energoefektivitātes uzlabošanu un labiekārtojuma risinājumiem.

Daudzdzīvokļu māju sektors, kas būvēts līdz 90. gadu beigām, joprojām ir vispasīvākais energoefektivitātes pasākumu īstenošanā. Līdz šim Mārupes novadā realizēti vairāki daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas projekti, kas veicina ilgtspējīgu enerģijas patēriņu un resursu taupīšanu.

Lai iedrošinātu daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājus, māju vecākos un biedrību pārstāvjus, Mārupes novada pašvaldība 2024. gada 27. septembrī rīkoja informatīvu semināru “Energoefektivitātes iespējas daudzdzīvokļu ēkās: risinājumi un pieredze”, kurā tika pārrunāti iespējamie ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

Mārupes novada pašvaldība jau 2022. gadā apstiprināja saistošos noteikumus Nr. 36/2022 par līdzfinansējumu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai un ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Noteikumi paredz finansiālu atbalstu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem un apsaimniekotājiem, kas vēlas īstenot ēkas atjaunošanas vai apkārtējās vides labiekārtošanas projektus. 2025. gadā pašvaldības budžetā šim mērķim paredzētais finansējums sastādīja 16 000 eiro.

Pieaugot energoresursu izmaksām un turpinoties enerģētiskās drošības izaicinājumiem, Mārupes novada pašvaldība 2025. gadā turpina meklēt un ieviest risinājumus elektroenerģijas un siltumapgādes patēriņa samazināšanai. Pašvaldības speciālisti jau 2023. gada augustā apzināja enerģijas taupīšanas pasākumus, tā rezultātā, piemēram, sakārtojot siltummezglu darba režīmu (diena, nakts, brīvdienas, skolās arī brīvlaika nedēļās), apkures sezonas laikā samazinot iekštelpu temperatūru par dažiem grādiem, bet nodrošinot atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

Pašvaldības iestādēs regulāri tiek veikts audits, lai pārbaudītu siltummezglu darbību un nodrošinātu to atbilstību noteiktajiem parametriem. Ja nepieciešams, tiek veikti uzlabojumi, kas palīdz paaugstināt energoefektivitāti un samazināt resursu patēriņu. Ventilācijas sistēmas ir sakārtotas un pielāgotas iestāžu darba laikam – tās darbojas tikai tad, kad telpas tiek izmantotas, savukārt brīvdienās un ārpus darba laika tiek izslēgtas. Šāda pieeja ļauj būtiski samazināt elektroenerģijas patēriņu un vienlaikus saglabāt komfortablu darba vidi. Papildus ir veikta telpu apgaismojuma nomaiņa uz LED spuldzēm, kas ir gan ilgmūžīgas, gan energoefektīvas. Vecās lampas aizstājot ar LED tehnoloģiju, apgaismojumam patērētās kilovatstundas samazinājās par aptuveni 50%. Dažās iestādēs ieviesti arī moderni risinājumi – apgaismojuma sensori, kas reaģē uz kustību, un dimmēšanas funkcijas, kas ļauj pielāgot gaismas intensitāti atbilstoši vajadzībām. Ne mazāk svarīgi ir izglītojošie pasākumi darbiniekiem – iestādes regulāri informē par energoefektivitātes nozīmi un praktiskiem soļiem ikdienā, kas palīdz taupīt resursus. Šāda pieeja veicina ne tikai izmaksu samazināšanu, bet arī ilgtspējīgu domāšanu un atbildīgu attieksmi pret vidi.

KĀ MĒS SĀKAM?

Pašvaldībā 2022. gada augustā tika izdots rīkojums “Par enerģētisko resursu patēriņa optimizāciju”, kā arī turpināta kampaņa “5 soļi zaļākai rītdienai”, kurā 29 Pašvaldības iestādes iesaistījās energotaupības pasākumos. Pašvaldības speciālisti apzināja enerģijas taupīšanas iespējas iestādēs. Tika sakārtoti siltummezglu darba režīmi (diena, nakts, brīvdienas, skolās – arī brīvlaikos) un nedaudz samazināta iekštelpu temperatūra, vienlaikus saglabājot komfortu.

KAS TIEK DARĪTS IESTĀDĒS?

  • Siltummezglu optimizācija – siltums tiek pielāgots gan iekštelpām, gan āra temperatūrai.
  • Ventilācija – darbojas tikai darba laikā, brīvdienās izslēgta.
  • Apgaismojuma maiņa uz LED – vecās spuldzes aizvietotas ar LED, kas samazina patēriņu apmēram par 50 %. Dažās iestādēs ir arī kustību sensori un gaismas intensitātes regulēšana.
  • Darbinieku izglītošana – semināri un praktiskas nodarbības par enerģijas taupību.

Apkopojot 2022./2023. gada apkures sezonas datus par Pašvaldības iestāžu veiktajiem pasākumiem, secināts, ka vislielāko elektroenerģijas un siltumenerģijas ietaupījumu uzrādījusi pirmsskolas izglītības iestāde “Mārzemīte” Mārupē. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, PII “Mārzemīte” aktīvi strādāja pie darbinieku izglītošanas, organizējot izskaidrojošu semināru par energoresursu taupīgu un lietderīgu izmantošanu. Tāpat pedagogi kopā ar bērniem izvērtēja, kā katrā grupiņā vai kabinetā iespējams taupīgāk un saimnieciskāk lietot elektrības resursus. Uzziniet vairāk šeit. Nākamajā periodā, 2023./2024. gada apkures sezonā apkopotie dati kā lielāko energopatēriņa ietaupītāju apstiprināja policijas un citu iestāžu administratīvo ēku Mārupē, kas saistīts ar iepriekš nomainītām inženieriekārtām uz energoefektīvām. Ar 2025. gadu pašvaldība ieviesusi energopārvaldības datu apkopošanu par kalendāro gadu, un dati par 2025. gadu tiks publicēti 2026. gada energoefektivitātes pārskatā.

TURPINOT UZSĀKTO DARBU

  • 2024. gada decembrī dome apstiprināja Rokasgrāmatu energopārvaldības sistēmas ieviešanai.
  • 2025. gada maijā apstiprināts aktualizētais Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns un uzsākta energopārvaldības sistēmas ieviešana.

Energopārvaldība ļauj sistemātiski uzraudzīt enerģijas patēriņu, atrast neefektīvus procesus un ieviest praktiskus risinājumus, kas palīdz samazināt izmaksas un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tā ir arī būtiska sastāvdaļa Mārupes novada Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna īstenošanā, kas nosaka mērķus gan enerģijas efektivitātes paaugstināšanai, gan klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai, tostarp emisiju samazināšanu pašvaldības iestādēs un publiskajā infrastruktūrā. Plāns palīdz nodrošināt, ka enerģijas taupības pasākumi un tehnoloģiskās inovācijas tiek ieviestas sistemātiski, ilgtermiņā veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu Mārupes novada attīstību.

ŠOBRĪD ĪSTENOTIE ENERGOEFEKTIVITĀTES PASĀKUMI IESTĀDĒS:

  • siltummezglu optimizācija: turpināta apkures sistēmu pielāgošana atbilstoši iekštelpu un āra temperatūrai, nodrošinot enerģijas taupību, bet saglabājot komfortu.
  • ventilācijas sistēmu regulēšana: pielāgota darba laikam, brīvdienās izslēdzot, lai samazinātu lieku patēriņu.
  • LED apgaismojums: vecās spuldzes aizstātas ar LED, kas ļauj samazināt elektroenerģijas patēriņu apgaismojumam par aptuveni 50 %. Dažās iestādēs ieviesti arī kustību sensori.
  • darbinieku izglītošana: organizēti semināri un praktiskas apmācības par taupīgu resursu izmantošanu.

Pašvaldībā tiek sekots līdzi iespējām pieteikties līdzfinansējuma projektiem, un 2026. gadā plānots sākt ražot elektroenerģiju pašpatēriņam, izmantojot saules paneļus, 3 izglītības iestādēs – Babītes vidusskolā Piņķos, pirmsskolas izglītības iestādēs PII "Lienīte" un PII "Mārzemīte" Mārupē.  

ENERGOEFEKTIVITĀTES PASĀKUMI PILSĒTVIDĒ

Pašvaldība īsteno energotaupības pasākumus arī publiskajā infrastruktūrā:

  • ielu apgaismojuma modernizācija ar LED tehnoloģijām, kas samazina elektroenerģijas patēriņu un uzlabo drošību; 
  • energoefektivitātes projekti daudzdzīvokļu mājās: iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties atbalstam ēku renovācijai, kas samazina siltumenerģijas patēriņu, paaugstina īpašuma vērtību un uzlabo dzīves kvalitāti.

NĀKAMIE SOĻI ENERGOEFEKTIVITĀTES ĪSTENOŠANĀ MĀRUPES NOVADĀ

Turpmākajos gados Mārupes novads plāno turpināt aktīvi īstenot pasākumus, kas veicina energoefektivitāti, ilgtspējīgu resursu izmantošanu un klimata aizsardzību saskaņā ar Latvijas Klimata plānu 2021–2030 un Mārupes novada Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu.

Galvenie mērķi ir:

  • paplašināt energopārvaldības sistēmu visās pašvaldības iestādēs, nodrošinot sistemātisku enerģijas patēriņa uzraudzību un optimizāciju; 
  • veicināt sabiedrības izglītošanu par energoefektivitāti, iesaistot iedzīvotājus un darbiniekus ikdienas paradumu maiņā; 
  • turpināt ēku renovācijas un pilsētvides modernizācijas projektus, ieviešot tehnoloģiski efektīvus risinājumus un samazinot enerģijas patēriņu publiskajos objektos; 
  • samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, īstenojot gan energotaupības pasākumus, gan aprites ekonomikas principus, vienlaikus sasniedzot mērķus, ko nosaka Latvijas Klimata plāns par emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam; 
  • atbalstīt klimata mērķus arī ikdienas dzīvē, piemēram, atjaunojamās enerģijas izmantošanu, ilgtspējīgu transportu un zaļo infrastruktūru pilsētvidē.

Šie pasākumi palīdzēs Mārupes novadam sasniegt Latvijas valsts klimata mērķus, vienlaikus veidojot ilgtspējīgu, videi draudzīgu un energoefektīvu vidi Mārupes novada iedzīvotājiem.

ŠĶIROŠANAS UZSĀKŠANA MĀRUPES NOVADA PAŠVALDĪBAS IESTĀDĒS

2023.–2024. gadā vairākās Mārupes novada iestādēs tika uzstādīti atkritumu šķirošanas boksi, kas aizsāka sistemātisku atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības iestādēs. Iestādes tika aicinātas aktīvi līdzdarboties un iesaistīties atkritumu apjoma mazināšanā un atkritumu šķirošanas procesa ieviešanā. Šis solis ir nozīmīgs, jo šķirošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt sadzīves atkritumu apjomu un veicināt resursu atkārtotu izmantošanu. Lielākā daļa iestāžu ir atbalstījušas un iesaistījušās atkritumu ilgtspējīgas apsaimniekošanas procesā, taču joprojām ir konstatējami vairāki izaicinājumi – paralēli šķirošanas boksiem joprojām tiek izmantotas individuālas atkritumu tvertnes kabinetos, klasēs un citās telpās. Tas rada risku, ka daļa šķirojamu atkritumu nenonāk pie sadzīves atkritumiem. Lai šķirošana būtu efektīva, nepieciešams vienots atkritumu šķirošanas sistēmas dizains un konsekventa paradumu maiņa, kam nepieciešams laiks, apņemšanās un izglītojoši pasākumi.

2025. gada nogalē tika veikta aptauja un apmeklētas pašvaldības iestādes klātienē, lai iepazītos ar iestāžu progresu un veiktajiem pasākumiem ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tika veidots dialogs ar iestādēm, lai noskaidrotu veiksmīgus risinājumus, problēmas un grūtības, kā arī nākotnes attīstības perspektīvu.

PAPĪRA ŠĶIROŠANA - VISVEIKSMĪGĀKĀ 

Papīrs ir viens no visvieglāk šķirojamajiem materiāliem, jo tas ir skaidri atpazīstams un ikdienā plaši izmantots. Mārupes novada iestādēs papīra šķirošana ir kļuvusi par visveiksmīgāko praksi. Papīra pārstrāde ir būtiska, jo tā samazina nepieciešamību pēc jaunas koksnes izmantošanas, taupa enerģiju un samazina CO₂ emisijas. Piemēram, pārstrādājot vienu tonnu papīra, iespējams samazināt līdz pat 17 koku nociršanu un ievērojamu daudzumu ūdens. Šī iemesla dēļ papīra šķirošana ir ne tikai vienkārša, bet arī ar lielu pozitīvu ietekmi uz vidi. Dažas iestādes atkārtoti izmanto papīra resursus radošos projektos.

IEPAKOJUMA ŠĶIROŠANA-IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS

Iepakojumu šķirošana ir sarežģītāka, jo iepakojumi ir dažādi – plastmasa, metāls, stikls, kompozītmateriāli, kā arī iepakojumi mēdz būt netīri, kas apgrūtina to tiešu un ātru izmešanu. Iestādēs sekmes iepakojumu šķirošanā ir nevienmērīgas.

GALVENĀS PROBLĒMAS:

  • nepietiekama informācija par iepakojumu veidiem un to pārstrādes iespējām;
  • darbinieku ieradumu trūkums – bieži vien ērtības dēļ iepakojums nonāk sadzīves atkritumos; 
  • netīri iepakojumi, kas apgrūtina pārstrādi; 
  • subjektīva izjūta, ka atkritumu daudzums ir mazs un tā izmešana sadzīves atkritumos neradīs būtisku ietekmi.

Iepakojumu šķirošana ir kritiski svarīga, jo plastmasa un metāls ir resursi, kurus iespējams atkārtoti izmantot gandrīz bezgalīgi. Stikls, piemēram, nezaudē kvalitāti pārstrādes procesā. Lai uzlabotu rezultātus, nepieciešama darbinieku izglītošana, vizuāli skaidri norādījumi pie konteineriem un motivācijas mehānismi.

BIOLOĢISKIE ATKRITUMI-SMAGI, BET VĒRTĪGI

Bioloģiskie atkritumi daudzās iestādēs tiek uzskatīti par sarežģīti apsaimniekojamiem, jo pastāv aizspriedumi par smaku un bieži subjektīvi tiek uzskatīts, ka to nav daudz un nav vērts tos šķirot. Tomēr pat neliels bioloģisko atkritumu daudzums ir smags un rada būtisku ietekmi uz kopējo atkritumu apjomu.

  • Bioloģiskie atkritumi ir nozīmīgs resurss, nevis problēma. Tos iespējams kompostēt, iegūstot vērtīgu humusu, kas uzlabo augsnes kvalitāti.
  • Bioloģisko atkritumu pārstrāde samazina sadzīves atkritumu apjomu un līdz ar to arī izmaksas par to izvešanu.
  • No bioloģiskajiem atkritumiem iespējams iegūt biogāzi, kas ir atjaunojams enerģijas avots.

Lai mazinātu aizspriedumus, nepieciešams skaidrot, ka bioloģisko atkritumu šķirošana ir būtiska aprites ekonomikas sastāvdaļa. Tieši bioloģisko atkritumu atgriešana dabiskajā apritē ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt kopējo atkritumu radīto slogu uz vidi. Piemēram, iestādēm ir pieejams izmantot sijātu kompostu atkārtotai izmantošanai no parku un dārzu kompostēšanas laukuma “Notekas”.

PAPILDU INICIATĪVAS

  • Bateriju savākšana: Dažās iestādēs tiek vāktas un nodotas baterijas. Tās satur smagos metālus (piemēram, kadmiju, svinu), kas ir bīstami videi un cilvēku veselībai.
  • Konteineru izvešanas biežuma pielāgošana: Skolas vasarās samazina lielo atkritumu konteineru izvešanas biežumu, kas ir efektīvs resursu taupīšanas veids, pielāgot atkritumu apsaimniekošanu faktiskajam apjomam.
  • Konteineru izmēra samazināšana: Daļa iestāžu, uzsākot šķirošanu, ir samazinājušas sadzīves atkritumu konteineru izmēru vai izvešanas biežumu. Vidēji atkritumi tiek izvesti reizi nedēļā.
  • Dārzu un parku atkritumu nodošana: Rudens sezonā daļa iestāžu lapas un zarus nodod parku un dārzu atkritumu laukumos “Zaraiņi” un “Notekas” Mārupes novadā un tiek izmantoti kompostēšanai, tādējādi atgriežoties dabiskajā apritē.

Bez jau pieminētajām iniciatīvām, iestādēs tiek šķirots arī tekstils, tiek izmantota individuāla un radoša pieeja bioloģisko atkritumu šķirošanai, tos izvietojot dārzā, kā arī tiek veidots mantu apmaiņas punkts. Iestādes tiek aicinātas arī turpmāk aktīvi iesaistīties atkritumu samazināšanas iespēju apzināšanā un šķirošanas efektivitātes uzlabošanā.

Ka_skirot_atkritumus1
4_soli_sadzives_atkritumu_samazinasanai

Noderīga informācija:

Mārupes novada pašvaldība mērķtiecīgi virzās uz digitālu pārvaldi un efektīvāku resursu izmantošanu. Digitalizācija ir būtisks solis, kas ļauj samazināt papīra dokumentu apriti, uzlabot darba efektivitāti un nodrošināt iedzīvotājiem ērtāku piekļuvi informācijai. Šāda pieeja ir aktuāla visā pasaulē, jo digitālie risinājumi palīdz samazināt administratīvo slogu un paātrina lēmumu pieņemšanas procesus. Pašvaldībām Latvijā tas ir īpaši nozīmīgi, jo iedzīvotāji sagaida ātru, caurspīdīgu un pieejamu komunikāciju ar vietējo pārvaldi. Digitalizācija ļauj ietaupīt finanšu un cilvēkresursus, kas citādi tiktu patērēti papīra dokumentu apstrādei un fiziskai arhivēšanai. Tā arī veicina ilgtspējīgu attīstību, jo mazāks papīra patēriņš nozīmē mazāku ietekmi uz vidi. Globālā mērogā digitalizācija ir kļuvusi par standartu, jo tā nodrošina datu drošību un vienotu piekļuvi informācijai dažādās sistēmās. Latvijā šī prakse ir būtiska, lai sekotu līdzi Eiropas Savienības digitālās transformācijas mērķiem un nodrošinātu konkurētspēju. Pašvaldībām digitalizācija dod iespēju efektīvāk sadarboties ar citām institūcijām, dalīties ar datiem un nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus arī attālināti. Tas ir solis uz modernu pārvaldi, kas ne tikai uzlabo darba kvalitāti, bet arī stiprina sabiedrības uzticību pašvaldībai.

ELEKTRONISKIE DOKUMENTI UN PARAKSTI

No 2025. gada jūlija visi domes lēmumu projekti un protokoli tiek parakstīti elektroniski. Tas nodrošina ātrāku dokumentu apriti, samazina administratīvo slogu un stiprina datu drošību. Elektroniskā paraksta izmantošana ļauj dokumentus apstiprināt attālināti, kas paātrina lēmumu pieņemšanas procesu. Turklāt tas samazina risku par dokumentu pazaudēšanu vai kavēšanos, jo viss tiek glabāts vienotā sistēmā. Pašvaldības lietvedības informācijas sistēma DocLogix nodrošina pilnībā elektronisku dokumentu apriti, tostarp personāla lietas – atvaļinājumu un komandējumu pieteikumus, kā arī apliecinājumus “Esmu iepazinies”.

ILGTSPĒJĪGA DRUKAS POLITIKA

Pašvaldība ir atteikusies no jaunu drukas iekārtu iegādes, atjaunojot tikai esošās. Šāda pieeja samazina izmaksas un veicina resursu taupīšanu. Plānots ieviest drukāšanas uzskaites sistēmu, kas ļaus kontrolēt drukas apjomus, sekot līdzi izmaksām un nodrošināt datu drošību. Šāda sistēma palīdzēs identificēt neefektīvus drukas paradumus un tos mazināt. Tā arī veicinās darbinieku atbildību par resursu izmantošanu un samazinās nevajadzīgu papīra patēriņu. Rezultātā tiks panākta gan finansiāla, gan ekoloģiska ieguvuma sinerģija.

VIDEONOVĒROŠANA AR ATJAUNOJAMO ENERĢIJU

Pašvaldība ir uzstādījusi trīs videonovērošanas kameras, kas darbojas ar saules baterijām. Tas ir solis uz videi draudzīgu infrastruktūru, kas samazina elektroenerģijas patēriņu un veicina ilgtspējīgu tehnoloģiju izmantošanu. Videonovērošana uzlabo sabiedrisko drošību, vienlaikus demonstrējot pašvaldības apņemšanos izmantot zaļās tehnoloģijas. Kameru darbība ar atjaunojamo enerģiju samazina ekspluatācijas izmaksas un nodrošina nepārtrauktu darbību arī elektroapgādes traucējumu gadījumā. Tas ir piemērs, kā drošības risinājumi var būt saskaņoti ar vides aizsardzības mērķiem.

DIGITĀLIE RĪKI IKDIENAS DARBĀ

Dokumentu aprite tiek organizēta ar digitāliem rīkiem, kas ļauj darbiniekiem strādāt ātrāk un efektīvāk. Tiek izmantotas koplietošanas platformas, piemēram, OneDrive un SharePoint, kas aizstāj dokumentu sūtīšanu e-pastos. Tas nodrošina vienotu piekļuvi dokumentiem, labāku sadarbību un datu drošību. Digitālie rīki ļauj darbiniekiem vienlaikus strādāt pie dokumentiem, kas paātrina projektu īstenošanu. Tie arī samazina kļūdu risku, jo informācija tiek glabāta centralizēti un vienoti. Rezultātā tiek uzlabota darba kvalitāte un samazināts administratīvais slogs.

ELEKTRONISKĀS SISTĒMAS IEDZĪVOTĀJIEM

Tuvākajā laikā pašvaldībā plānots ieviest elektronisko pieraksta un rezervēšanas sistēmu, kas ļaus iedzīvotājiem ērtāk pieteikties pakalpojumiem un rezervēt tikšanās ar speciālistiem. Tāpat tiek sakārtota dokumentu aprite, lai samazinātu papīra izmantošanu un palielinātu digitālo risinājumu īpatsvaru. Elektroniskās sistēmas uzlabo iedzīvotāju apkalpošanas kvalitāti, jo samazina gaidīšanas laiku un birokrātiju. Tās arī ļauj sekot līdzi pakalpojumu pieprasījumam un efektīvāk plānot resursus. Rezultātā iedzīvotāji iegūst ērtāku un caurspīdīgāku komunikāciju ar pašvaldību.

DATU PIEEJAMĪBA UN KOPLIETOŠANA

Pašvaldība strādā pie vienotu reģistru un informācijas platformu izveides, kas ļaus ātrāk atrast un apstrādāt datus. Datu pieejamība iedzīvotājiem tiks uzlabota, nodrošinot caurspīdīgumu un ērtu piekļuvi informācijai. Papildus tiek attīstīta GIS sistēma, kas ļaus vizualizēt teritorijas datus un izmantot tos plānošanā. Vienoti reģistri samazina datu dublēšanos un kļūdu iespējamību. Tie arī veicina sadarbību starp dažādām institūcijām, jo informācija ir pieejama vienotā formātā. Iedzīvotāji iegūst iespēju ātrāk piekļūt aktuālajai informācijai par teritorijas attīstību un pakalpojumiem.

ATTĀLINĀTĀ SADARBĪBA UN IESAISTE

Pašvaldība aktīvi izmanto attālinātās sanāksmes gan iestādes ietvaros, gan sadarbībā ar citām institūcijām. Komiteju un domes sēdes tiek translētas YouTube, sabiedriskās un publiskās apspriešanas notiek ne tikai klātienē, bet arī attālināti, nodrošinot plašāku iedzīvotāju iesaisti. Attālinātā sadarbība samazina laika un resursu patēriņu, jo sanāksmes var notikt bez fiziskas pārvietošanās. Tā arī ļauj iesaistīt vairāk dalībnieku, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Rezultātā tiek veicināta caurspīdīga pārvaldība un iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanā.