Ievadam situācija Eiropā, Latvijā un Mārupē
EIROPA
Atjaunojamā enerģija Eiropas Savienībā (ES) pēdējos gados ir strauji pieaugusi. To ir veicinājuši juridiski saistoši atjaunojamās enerģijas mērķi, kas noteikti Direktīvā 2009/28 / EK. Kaut arī ES kopumā gatavojas sasniegt savus 2020. gada mērķus, dažām dalībvalstīm, tostarp Latvijai, ir jāpieliek papildu pūles, lai izpildītu savas saistības attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā.
Eiropā vēja enerģijas radītās jaudas īpatsvars strauji sāka palielināties jau 90. gadu beigās, savukārt saules enerģijas ieguve īpaši strauji uzplauka kopš 2005. gada. Saules un vēja ģenerēšana ir periodiski enerģijas avoti: to izmantošanas līmenis ir daudz zemāks nekā tiem atjaunojamiem enerģijas avotiem, kurus izmanto parastajās termoelektrostacijās (kā arī salīdzinājumā ar fosilo kurināmo un kodolenerģiju). Dažu tehnoloģiju straujas paplašināšanās rezultātā cieto atjaunojamo energoresursu (ieskaitot koksni un atjaunojamos atkritumus) enerģijas īpatsvars samazinājās no 61% 1990. gadā līdz 40% 2015. gadā.
Plašāk informācija ŠEIT.
LATVIJA
2019. gadā pabeigts darbs pie “Nacionālais enerģētikas un klimata plāna 2021. - 2030. gadam”, kura mērķi ir visai ambiciozi.
MĀRUPE
Bet ko īsti mēs saprotam ar jēdzieniem “atjaunojamie energoresursi”, “energoefektivitātes pasākumi”, “zaļā enerģija”?
2018. gada septembrī tika veikta aptauja par kopienu enerģijas projektu attīstību. Tās mērķis bija noskaidrot novada iedzīvotāju ieinteresētību energoefektīvu risinājumu ieviešanā, kā arī enerģētisko resursu taupīšanas un optimizācijas paradumus. Aptaujā kopā piedalījās 42 novada iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti parādīja, ka 76% respondentu vēlas vairāk izprast energoefektivitātes pamatprincipus un uzzināt, kā būt energoefektīvam ikdienā.
Tomēr lielākoties mūsu energoefektivitātes pasākumi aprobežojas ar LED spuldžu lietošanu un energoefektīvākas sadzīves tehnikas iegādi.
Solis pretim CO2 samazināšanai ir ne tikai ēku siltināšana, bet tieši telpu apsildes risinājumu pilnveidošana, elektroenerģijas ieguve.
Kādas ir Mārupes stiprās puses atjaunojamo energoresursu ieviešanā?
- Mārupes novada privātmāju apbūvē ir plašas iespējas izmantot saules paneļus un saules kolektorus papildus enerģijas ražošanā;
- Mārupes novada privātmāju apbūvē ir plašas iespējas izmantot siltumsūkņu sistēmas māju siltumapgādes nodrošināšanā;
- Palielinoties mikroģeneratoru izplatībai ir pieejama energoapgādes infrastruktūra atjaunojamo energoresursu pieslēgšanai publiskajiem tīkliem;
- Tehniski vienkārši un pārbaudīti risinājumi daudzdzīvokļu māju fosilo apkures iekārtu aizstāšanai ar AER apkures iekārtām;
- Jau realizētie AER projekti kā labās prakses piemēri.
Kādas ir Mārupes iespējas atjaunojamo energoresursu ieviešanā?
- Apkures sistēmu lielāka elektrifikācija (siltumsūkņi).
- Plašas iespējas saules paneļu uzstādīšanai uz privātmāju un daudzdzīvokļu māju jumtiem, sienām, pagalmos.
- Mikrotīklu izveides iespējas iedzīvotāju kopienās.
- Mārupes novada blīvā apdzīvotība rada lielu potenciālu AER projektu realizācijai iedzīvotāju kopienās.
- Mārupes novada iedzīvotāju inteliģence un iedzīvotāju maksātspēja rada papildus potenciālu plašākai AER sistēmu izplatībai.
- ES fondu līdzfinansējums AER projektiem.
- Tehnoloģiju pieejamība.
- Transporta elektrifikācija.
- Energoefektivitātes uzlabošana.
Izklausās labi, bet kuru risinājumu izvēlēties? Saules paneļus elektroenerģijas ražošanai vai saules kolektorus siltumenerģijas iegūšanai? Vai varbūt zemes siltumsūkni? Varbūt labākais risinājums ir kombinēt dažādus risinājumus kopā?
Saules paneļi elektroenerģijas ražošanai un saules kolektori siltumenerģijas iegūšanai:
- Saules radiācija ~1100-1300 kWh/m2
- Iekārtu Pieejamais izmantošanas laiks 1700-1900 stundas gadā;
- No maija līdz septembrim – 700-740 kWh/m2;
- No oktobra līdz aprīlim – 200-240 kWh/m2;
- No novembra līdz februārim – 40-50 kWst/m2;
- Kopējais izmantojamais potenciāls 1000 kWh/m2/gadā;
- Nerada emisijas un atkritumus, tās izmantošanas vietā, energoresurss ir neizsmeļams;
- Viegli uzstādāms un ekspluatējams AER risinājums;
- Siltā ūdens nodrošināšanai vidēja lieluma privātmājai nepieciešams kolektors ap 4–5 m² platībā;
- Atmaksāšanās zem 10 gadiem, pie kalpošanas ilguma 20+ gadi;
- Elektroenerģijas ražošanas ciklam jāsaskan ar patēriņa ciklu.
(Avots: eBIOpower, Gatis Gaņģītis, ekspertu sanāksmes prezentācija 2019. gada novembris)
Izsmeļoša informācija par ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANAS MŪSDIENU TEHNOLOĢIJĀM (Aigars Kalniņš, Saules enerģijas asociācija) izskanēja 2020. gada 18. septembra seminārā par zaļās enerģijas izmantošanas iespējām Mārupē. Prezentāciju skatīt ŠEIT.
Savukārt praktiskā informācijā par ģenerējošo iekārtu pieslēgšanas procesu ST dalījās Lauris Andžāns, uzņēmuma “Sadales Tīkli” pārstāvis, kura prezentācija pieejama ŠEIT.
Apkures elektrifikācija – siltumsūknis
PRIEKŠROCĪBAS
- Nav degšanas procesa, nav aizdegšanas risku, nevar apdedzināties vai noplaucēties.
- Nav nepieciešams izbūvēt skursteni, vai telpu pakļautu speciālām prasībām. Saskaņot vai izbūvēt citas komunikācijas.
- Nav nepieciešama fiziska piepūle un resursi kurināmā transportēšanai, kraušanai un glabāšanai, nav nepieciešama papildus vieta.
- Viss ir tīrs un kārtīgs. Nav pelnu, pabiru, putekļu. Apkures moduli var ievietot pat priekšnamā virtuvē vai vannas istabā. Var izbūvēt ātri bez specifiskiem projektiem un saskaņojumiem.
- Sistēma ir elektroniski programmējama un kontrolējama, darbojas precīzi, iespēja vadīt attālināti ar viedierīcēm.
- Nav jāpieskata prombūtnē, jāpatērē laiks ikdienā.
- Iespējams kombinēt ar citiem enerģijas avotiem, kā piemēram solārajām sistēmām un fosilajiem kurināmajiem.
