Civilā aizsardzība

Tīmekļvietnē www.112.lv vienuviet apkopoti Latvijas operatīvo dienestu sniegtie drošības padomi pareizai rīcībai dažādos apdraudējumos. Līdzās tam tīmekļvietnē tiks operatīvi izvietoti brīdinājumi par iespējamo apdraudējumu un nepieciešamo rīcību.

• Lietotnes "112 Latvija" lietotājs saņems paziņojumu sava viedtālruņa ekrānā par iespējamo apdraudējumu, piemēram, sarkanā vai oranžā līmeņa brīdinājumus par bīstamiem laikapstākļiem, trauksmes sirēnu pārbaudi un citiem notikumiem, kas liek iedzīvotājiem būt gataviem nepieciešamības gadījumā rīkoties vai prasa iedzīvotāju nekavējošu rīcību.
• Zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numuru 112 no lietotnes "112 Latvija", 112 dispečeri redzēs aptuveno zvanītāja atrašanās vietu. Tas dos iespēju operatīvāk sniegt palīdzību tiem iedzīvotājiem, kuri nevar nosaukt precīzu negadījuma adresi. Lai dispečers redzētu cilvēka atrašanās vietu, instalācijas brīdī vai vēlāk nepieciešams atļaut lietotnei piekļūt telefona atrašanās vietai. 
• Īsziņas nosūtīšana uz tālruņa numuru 112 veicina ārkārtas palīdzības pieejamību cilvēkiem ar runas un dzirdes traucējumiem. Aicinām ņemt vērā, ka īsziņu sūtīšana nav ikdienas risinājums ātrai saziņai ar operatīvajiem dienestiem.
• Lietotne "112 Latvija" sniedz arī iespēju viegli un ērti iepazīties ar padomiem, kā rīkoties dažādos apdraudējumos un uzzināt operatīvo dienestu aktualitātes.

Lejupielādēt lietotni "112 Latvija" iespējams Google Play un AppStore. Tā piemērota lietošanai viedtālruņos ar iOS un Android operētājsistēmu. Lietotne ir bezmaksas, bet atbilstoši izvēlētajam mobilo sakaru pieslēguma tarifam, var tikt piestādīta maksa par interneta izmantošanu. 

^{Lietotne “112 Latvija” un tīmekļvietne www.112.lv izveidota Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projekta “Vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei” ietvaros.}

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi bukletu jeb vadlīniju rokasgrāmatu, kā rīkoties krīzes situācijā. 

2024. gadā buklets papildināts ar informāciju par ģimenes rīcības plānu krīzes situācijās, informējot lasītāju par lietām ko ņemt vērā rīcības plāna izstrādē, pielāgojot plānu savai dzīvesvietai. Tāpat bukletā ir papildināta informācija par rīcību krīzes situācijā, ārkārtas gadījumam nepieciešamajām rezervēm un lietām, ko glabāt automašīnā.

Buklets "Kā rīkoties krīzes situācijā"

Šūnu apraide ir īpašs paziņojums, kas tiek nosūtīts uz mobilajām ierīcēm un parādās uz ekrāna kopā ar skaņas signālu un vibrāciju. Tā ir ātrākā un modernākā iespēja vienlaikus un mērķēti apziņot visas ierīces, kas atrodas apdraudētajā teritorijā, par iespējamo vai esošo apdraudējumu un nepieciešamo rīcību. Paziņojums tiek saņemts, ja mobilais tālrunis atrodas konkrētā mobilo sakaru torņa uztveršanas zonā, tostarp arī tālruņi, kuriem nav ievietota SIM karte. 

Šūnu apraides paziņojumi galvenokārt tiek izsūtīti gadījumos, kad tiek apdraudēta vai var tikt apdraudēta cilvēka dzīvība un veselība. Tie var būt gan par bīstamiem meteoroloģiskajiem jeb laika apstākļiem (piemēram, plūdu risku, postošu vētru u.tml.), gan par tehnogēniem jeb cilvēka darbības izraisītiem apdraudējumiem (piemēram, ķīmiskām avārijām, ugunsgrēkiem, eksplozijām u.tml.), gan sociāliem vai drošības gadījumiem (piemēram, pazudušiem bērniem u.tml.).
 

Šūnu apraides paziņojumi tiek iedalīti vairākos veidos atkarībā no apdraudējuma nozīmes un būtības:

• Sarkanais brīdinājums (Presidental Alerts), 
• Oranžais brīdinājums (Extreme Alerts), 
• Dzeltenais brīdinājums (Severve Alerts), 
• Pazudis bērns (Missing Child Alerts), 
• Apdraudējuma beigas (End of Threat Alerts),
• Mācību brīdinājums (Exercise Alerts). 

Plašāka informācija par šūnu apraidi

Rokasgrāmata “Kā rīkoties kara gadījumā” ir paredzēta, lai sniegtu informāciju un pamata rīcības algoritmus kā katram Latvijas iedzīvotājam individuāli sagatavoties iespējamam militārā apdraudējuma un kara gadījumam, tādējādi palielinot savas iespējas izdzīvot vardarbīgā vidē. Kā arī algoritmu, kā stiprināt un palīdzēt savai kopienai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu pretinieka sakaušanā.

Rokasgrāmatai ir trīs galvenās sadaļas. Pirmajā sadaļā iespējams atrast praktiskus padomus, kā sagatavoties un pasargāt sevi un savu ģimeni morāli un fiziski. Sniegti ieteikumi - kā reaģēt un palīdzēt citiem līdzcilvēkiem, kuriem ienaidnieka agresijas dēļ var būt nepieciešams specifisks atbalsts. Sadaļā "Valsts noturība" ir uzsvērti valsts un pašvaldību, kā arī Nacionālo bruņoto spēku galvenie funkcionālie pienākumi, tāpat norādīti veidi, kādos civiliedzīvotāji, kuri nevar piedalīties bruņotā cīņā, var atbalstīt bruņotos spēkus un īstenot civilo nevardarbīgo pretošanos.

Veidojot rokasgrāmatu, ir ņemtas vērā Ukrainas atziņas cīņā pret Krievijas agresiju kopš 2014. gada. Šajā laikā Ukraina ir stiprinājusi savas pretošanās spējas, kā arī mobilizējusi visu sabiedrību cīņai pret okupantu karaspēku.

Rokasgrāmata “Kā rīkoties kara gadījumā”

• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta drošības padomi
• Valsts policijas drošības padomi
• Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta informatīvie materiāli
• Valsts drošības dienesta informatīvie materiāli

Ar 2022. gada 26. janvāra Mārupes novada pašvaldības domes sēdes lēmumu Nr.55 apstiprināts

Komisijas priekšsēdētājs

Aivars Osītis - Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks

Dmitrijs Novikovs - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 2.daļas komandieris

Komisijas locekļi

1. Adrians  Gūtšmits – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Baldones posteņa komandiera pienākumu izpildītājs leitnants;
2. Mārtiņš Egle – Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Atkritumu kontroles daļas vadītājs;
3. Reinis Bitenieks –Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks; 
4. Rinalds Strazdiņš – Centra virsmežniecības Tukuma mežniecības mežzinis, iespējamās prombūtnes laikā aizvietos Ieva Vainovska – Centra virsmežniecības Tukuma mežniecības mežzine;
5. Andris Stumbris – Zemessardzes 17.kājinieku bataljona komandieris, kuru nepieciešamības gadījumā var aizvietot Māra Eglīte KAR MV 1.apkalpes komandiere;
6. Māris Hmeļnickis – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Pierīgas Dienvidu iecirkņa priekšnieks, pulkvežleitnants;
7. Jevgenijs Tjarve - Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks. 
8. Ivo Leoke – Akciju sabiedrības “Sadales tīkls” Tīklu pārvaldības funkcijas, Tīklu uzturēšanas daļas, Vidzemes tīklu nodaļas vadītājs, kuru nepieciešamības gadījumā var aizvietot akciju sabiedrības “Sadales tīkls” Tīklu pārvaldības funkcijas, Tīklu uzturēšanas daļas, Vidzemes tīklu nodaļas meistars Andris Millers;
9. Ivars Vovers – Mārupes novada pašvaldības darba aizsardzības speciālists;
10. Juris Jēkabsons – Mārupes novada pašvaldības policijas priekšnieks;
11. Kaspars Platnieks  - Mārupes novada pašvaldības policijas vecākais inspektors;
12. Ināra Ļebedeka – Mārupes novada Sociāla dienesta vadītāja;
13. Sarmīte Leitāne - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta  Brigāžu atbalsta centra “Imanta” vadītāja, kuru nepieciešamības gadījumā var aizvietot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Brigāžu atbalsta centra “Imanta” galvenais ārsta palīgs Liene Jēgere; 
14. Oskars Krakts – Mārupes novada pašvaldības Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs;
15. Edijs Pelšs – Mārupes pašvaldības izpilddirektors;
16. Rita Sproģe – SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” valdes locekle;
17. Valdis Kārkliņš – Mārupes novada pašvaldības domes deputāts;
18. Edgars Kāpostiņš – Mārupes novada pašvaldības civilās aizsardzības inženieris;
19. Uva Bērziņa - Sabiedrības informēšanas un mārketinga nodaļas vadītāja.

Patvertnes ir vietas, kur iedzīvotāji var patverties apdraudējuma gadījumā, piemēram, dabas katastrofu, militāru konfliktu vai citu apdraudējumu gadījumos. Šīs vietas ir aprīkotas ar pamata infrastruktūru, kas nodrošina iespēju uz laiku uzturēties drošā vidē. Ņemot vērā VUGD rekomendācijas vietas, kur patverties, var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju, publisko ēku pagrabi, pazemes autostāvvietas u.c.).

Lai iedzīvotāji gaisa apdraudējuma gadījumā (sprādziens, siltumstarojums vai radioaktīvs piesārņojums) viegli varētu atrast drošas vietas, kur patverties, VUGD ir izvērtējis Mārupes novada pašvaldības īpašumā esošās ēkas un, ņemot vērā ēku pagrabu atbilstību VUGD vadlīnijām, civilās aizsardzības zīmes patvertnes norādei izvietotas pie 3 ēkām Mārupes novadā:

• Jaunmārupes pamatskola, Mazcenu aleja 3, Jaunmārupe

Vēršam uzmanību, ka šī vieta nebūs publiski pieejama ikdienā, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi, piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā būs pieejams tikai izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem, bet nevis apmeklētājiem no malas.

• Babītes vidusskola, Jūrmalas iela 17, Piņķi

Vēršam uzmanību, ka šī vieta nebūs publiski pieejama ikdienā, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi, piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā būs pieejams tikai izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem, bet nevis apmeklētājiem no malas.

• Vietvalži, “Vietvalži”, Spuņciems, Salas pagasts.

INFORMĀCIJA IEDZĪVOTĀJIEM PAR PRIVĀTO PATVERTŅU BŪVNIECĪBU

Lai nodrošinātu veiksmīgu un atbilstošu privāto patvertņu būvniecības procesu un veidotu vienotu būvvalžu izpratni šajā jautājumā, vēlamies vērst uzmanību uz dažiem aspektiem privāto patvertņu būvniecībā. Privātā patvertne ir savrupmājas vai lauku viensētas palīgēka (1274), kas nodrošina cilvēku aizsardzību no bīstamiem faktoriem, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Palīgēku būvniecības procesa kārtību nosaka Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – ĒBN). Privātās patvertnes (palīgēkas) pamatā gadījumos būs pirmās vai otrās grupas ēkas. Plānojot privātās patvertnes būvniecību, ir jāpārliecinās par atbilstošās būvniecības procesa kārtības izvēli – vai nepieciešams iesniegt paskaidrojuma rakstu vai pietiks ar paziņojumu par būvniecību. Saskaņā ar ĒBN 7.14. apakšpunktu patvertnes (vienstāva palīgēkas (mazēkas), kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2) jaunai būvniecībai vai novietošanai izmanto paziņojumu par būvniecību. Šo paziņojumu iesniedz Būvniecības informācijas sistēmā un pievieno situācijas plānu, kurā norādīts ēkas novietojums zemes gabalā un tā ārējie izmēri. Būvniecības ieceres dokumentus var izstrādāt pats būvniecības ierosinātājs.

Savukārt, saskaņā ar ĒBN 7.21. apakšpunktu, lielākas patvertnes (ar apbūves laukumu no 25 m2) jaunai būvniecībai vai novietošanai izmanto paskaidrojuma rakstu. Arī paskaidrojuma raksta gadījumā, saskaņā ar ĒBN 12. punktu, būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus savai otrās grupas palīgēkai – patvertnei, kuras parametri nepārsniedz ĒBN 107.1. apakšpunktā minētos parametrus. Patvertnes paskaidrojuma rakstu ir jāiesniedz būvvaldē, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu, un tam jāpievieno ĒBN 23. punktā noteiktie dokumenti.

Saskaņā ar ĒBN 107. punktu būvētājs (piemēram, fiziska persona) var pats saviem spēkiem būvēt pirmās un otrās grupas palīgēkas (patvertnes) ar apbūves laukumu līdz par 400 m2.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka uz privātajām patvertnēm neattiecas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) izstrādātās vadlīnijas par potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām.

Vadlīnijas (rekomendācijas) par minimālajām prasībām III kategorijas patvertnes ierīkošanai. Publicēts: https://www.vugd.gov.lv/lv/vadlinijas-rekomendacijas-par-minimalajam-prasibam-iii-kategorijas-patvertnes-ierikosanai

Biežāk uzdotie jautājumi par patvertnēm (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vietnē)

Mārupes novadā katastrofu gadījumā noteiktas vairākas pulcēšanās vietas. No pulcēšanās vietām notiek tālāka evakuācijas koordinēšana.

Evakuācijas pulcēšanās vietas Mārupes novadā

Evakuētos iedzīvotājus iespējams izmitināt izglītības iestāžu sporta zālēs, sociālo pakalpojumu centros, kultūras namos un pirmsskolas izglītības iestādēs. Viesnīcas ar gultas vietām var nodrošināt pavisam nelielam skaitam cilvēku. Izmitināšanas vietu apsardze var būt organizēta, piesaistot valsts un pašvaldības policijas darbiniekus, kā arī izmitināšanas objekta personālu.

Izmitināšanas vietas Mārupes novadā

AS “Conexus Baltic Grid” - nodrošina dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu.

Tālr.nr: 67087900, 67087999
E-pasta adrese: info@conexus.lv
Diennakts dispečeri: 67819017

 Akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” (turpmāk – Sabiedrība) informē, ka Mārupes novada pašvaldības teritorijā atrodas gāzesvadi, pa kuriem Sabiedrība nodrošina dabasgāzes pārvadi ar darba spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem (MPa), kā arī gāzes pārvades nodrošināšanai piesaistītās iekārtas, būves un inženiertīkli.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumu Nr. 982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” 41. punktu, kas nosaka, ka tādu gāzesvadu īpašnieks vai valdītājs, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem, kā arī gāzes regulēšanas un mērīšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju un savākšanas punktu, gāzes krātuvju urbumu, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības vietu un automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieks vai valdītājs informē sabiedrību par aprobežojumiem drošības aizsargjoslās un par bīstamību, kas saistīta ar uzturēšanos aizsargjoslās, minēto informāciju reizi gadā publicējot vietējā laikrakstā, kā arī nosūtot attiecīgajai pašvaldībai, akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” ir izstrādājusi informatīvos materiālus par iespējamo apdraudējumu un nepieciešamo rīcību avāriju gadījumā dabasgāzes pārvades sistēmas objektos, kā arī paredzētajiem aizsardzības pasākumiem.

Konstatējot vides piesārņojumu (smakas, putekļi, dūmi, atkritumi (bīstamie atkritumi, būvgruži, nelegālas izgāztuves, lauksaimniecības ķimikālijas), ūdens piesārņojums), lūdzam nekavējoties par to informēt Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālo vides pārvaldi, minot konkrētu vietu un laiku.

Tālr.nr.: 63023228, 63022739
E-pasta adrese: jelgava@jelgava.vvd.gov.lv
Mobilā lietotne: www.videssos.lv 
Vides SOS diennakts tālr.nr.: 26338800