Mārupes novadā turpinās darbs pie divu nozīmīgu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju – dabas parka “Beberbeķi” un dabas lieguma “Babītes ezers” – dabas aizsardzības plānu izstrādes. Šobrīd abās teritorijās norisinās aktīvi lauka pētījumi, kuru laikā eksperti apkopo informāciju par dabas vērtībām, sugām, biotopiem un teritoriju apsaimniekošanas vajadzībām. Dabas aizsardzības plāni kalpos kā ilgtermiņa instruments teritoriju saglabāšanai un attīstībai, palīdzot nodrošināt līdzsvaru starp dabas aizsardzību, rekreāciju un teritoriju ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
Dabas parkā “Beberbeķi” šajā pavasarī norisinājās meža biotopu, augu, putnu un sikspārņu izpēte, kā arī tiek vērtēta esošā apmeklētāju infrastruktūra un taku tīkls. Līdzšinējie pētījumu rezultāti liecina par teritorijas augsto dabas vērtību – konstatēti vairāki meža nogabali, kas atbilst Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo meža biotopu kritērijiem, kā arī atrastas īpaši aizsargājamas augu sugas – pļavas silpurene un gada staipeknis. Vienlaikus tiek apzinātas invazīvās augu sugas, no kurām visizplatītākā ir vārpainā korinte. Putnu monitoringa laikā jau reģistrētas vairākas aizsargājamas sugas, tostarp mazais mušķērājs, melnā dzilna un meža balodis, bet sikspārņu monitoringā līdz šim konstatētas trīs dažādas sikspārņu sugas.
Nozīmīga darba daļa Beberbeķos saistīta arī ar hidroloģisko apstākļu izpēti. Teritorijā uzstādīti automātiskie ūdens līmeņa sensori, tiek apsekoti grāvji un analizēta to ietekme uz apkārtējām ekosistēmām. Vienlaikus eksperti izvērtē teritorijas apmeklētāju plūsmas, esošo taku stāvokli un labiekārtojuma elementus. Jau šobrīd secināts, ka atsevišķās vietās intensīvā apmeklēšana rada negatīvu ietekmi uz dabas vērtībām, tāpēc tiek vērtēti risinājumi, kas ļautu vienlaikus saglabāt teritorijas pieejamību un mazināt slodzi uz vidi.
Savukārt Babītes ezera dabas liegumā turpinās ekspertu lauka darbi. Daļa izpētes jau ir noslēgusies, savukārt citiem pētījumiem nepieciešami konkrēti sezonāli apstākļi, lai iegūtu pilnvērtīgus rezultātus. Entomoloģe Rūta Starka norāda, ka līdz šim nav izdevies konstatēt īpaši aizsargājamas kukaiņu sugas, tomēr tas nenozīmē, ka tās teritorijā neatrodas.
“Iespēju pamanīt konkrētas kukaiņu sugas nosaka sezona, laikapstākļi, meklēšanas metode un novērojumu biežums. Nekonstatēšana nenozīmē, ka suga šeit nedzīvo,” skaidro eksperte.
Viens no interesantākajiem līdzšinējiem atradumiem ir garā cauruļblakts – viena no lielākajām un retāk novērojamajām blakšu sugām Latvijā.
Eksperte uzsver arī ūdens kukaiņu nozīmi saldūdens ekosistēmās: “Ūdenī dzīvojošie plēsīgie kukaiņi vai to attīstības stadijas ir ļoti nozīmīga barības ķēdes sastāvdaļa saldūdens ekosistēmās. Tikai tad, ja barošanās tīkls ir līdzsvarā ar ūdenī ienākošajām barības vielām, ūdenstilpe var ilglaicīgi pastāvēt labā ekoloģiskajā stāvoklī.”
Babītes ezerā aktīvi strādā arī ornitologi. Papildus tradicionālajām putnu izpētes metodēm tiek izmantoti droni, tostarp termālie droni, kas palīdz apsekot grūti pieejamas teritorijas un iegūt detalizētāku informāciju par putnu populācijām. Ar dronu palīdzību iegūtie video un attēli vēlāk tiek rūpīgi analizēti. Vienlaikus ezerā izvietotas peldošas platformas ar pasīvā akustiskā monitoringa ierīcēm, kas autonomi reģistrē apkārtējās vides skaņas. Kā norāda ornitologs Valts Jaunzemis, šīs metodes rezultātā tiek iegūti tūkstošiem stundu ierakstu, kurus vēlāk ar specializētas programmatūras palīdzību iespējams pārvērst datos par teritorijā sastopamajām putnu sugām un to aktivitāti.
Gan Beberbeķu dabas parka, gan Babītes ezera dabas lieguma izpētē nozīmīga loma ir arī vietējo iedzīvotāju iesaistei. Nereti tieši cilvēki, kuri teritorijas apmeklē regulāri, var sniegt vērtīgu informāciju par novērotajām sugām, interesantiem dabas objektiem, takām vai problēmvietām, kuras ekspertu apsekojumos ne vienmēr izdodas pamanīt. Tādēļ iedzīvotāji ir aicināti sazināties ar dabas aizsardzības plānu izstrādātājiem, dalīties ar saviem novērojumiem un priekšlikumiem, kā arī ziņot par teritorijās novērotajām dabas vērtībām. Īpaši vērtīga ir informācija par sikspārņu novērojumiem, to iespējamām kolonijām, kā arī ierosinājumi par taku tīklu, infrastruktūru un citām teritoriju apsaimniekošanas vajadzībām.
Iedzīvotāji aicināti arī sekot līdzi informācijai par dabas aizsardzības plānu izstrādes procesu turpmākajos mēnešos. Pēc lauka darbu un ekspertu izvērtējumu noslēguma tiks sagatavotas plānu redakcijas, kuras nodos sabiedriskajai apspriešanai. Tās laikā ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties ar plānotajiem risinājumiem, uzdot jautājumus un izteikt savu viedokli. Sabiedrības iesaiste ir būtiska, lai izstrādātie dabas aizsardzības plāni palīdzētu saglabāt unikālās dabas vērtības, vienlaikus ņemot vērā arī vietējo iedzīvotāju un teritoriju apmeklētāju intereses.
Par dabas parka “Beberbeķi” dabas aizsardzības plānu vairāk informācijas pieejams https://www.ecosoul.bio/lv. Jautājumu, priekšlikumu vai novērojumu gadījumā iedzīvotāji aicināti sazināties ar plāna izstrādātājiem, rakstot uz e-pasta adresi info@ecosoul.bio. Par dabas lieguma “Babītes ezers” dabas aizsardzības plāna izstrādi iespējams sazināties, rakstot uz e-pasta adresi info@baltijaskrasti.lv.
Dabas lieguma “Babītes ezers” dabas aizsardzības plānu izstrādā personu apvienība “BK-RP”, bet dabas parka “Beberbeķi” dabas aizsardzības plānu izstrādā SIA Ecosystem solutions Latvia. Projektus pēc Mārupes novada pašvaldības pasūtījuma un Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevuma līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam.
